Šī bija nometne, kurā piedzīvojumu bija daudz. Un ne visi no tiem bija viegli. Ne jauniešiem, ne mums - nometnes komandai.
Sākām, kā jau nometnēs ierasts, ar iepazīšanos, sadraudzēšanos un kopīgu noteikumu izstrādi. Jāatzīst, ar to ievērošanu brīžiem gāja visādi. Bet arī tā bija daļa no nometnes - vienoties, pārbaudīt robežas, kļūdīties, piedzīvot sekas un mēģināt vēlreiz.
Jau no pirmajām dienām kopā ar psihoterapeitu Ernestu Pūliņu-Cini jaunieši nodarbībās runāja un domāja par sevi un cilvēkiem sev apkārt, savām grūtībām un vajadzībām, uzticēšanos, dzīves jēgu un to, kas katram no mums šo jēgu piešķir. Uzticēšanās tēma vēl ne reizi vien atgriezās arī pavisam reālās nometnes situācijās.
Ļoti būtiski, ka visu nometnes laiku gan Ernests, gan mēs nometnes komanda (Elīna , Laura, Ilze un Leno) bijām pieejami arī individuālām sarunām, un jaunieši šo iespēju izmantoja. Reizēm tieši sarunā divatā iespējams pateikt to, kam grupā vēl nepietiek drosmes vai vārdu.
Bet ceļš uz sevi nenotiek tikai sarunājoties. Bija jādara. Jāmēģina. Jāsadarbojas.
Pirmajā vakarā katrs jaunietis izveidoja pats savu nometnes krekliņu – paldies Ervitex SIA par aplikācijām!
Pirms pārgājiena mežā jaunieši pāros gatavoja putnu būrīšus, bet pēc tam devāmies ceļā. Pārgājiens nebija no vieglajiem - bija gan šķēršļi, gan pārbaudījumi, gan brīži, kad vajadzēja dubultu drosmi un izturību, bet visi ar šiem izaicinājumiem tika galā. Pārgājiena laikā izvēlējāmies piemērotākos kokus un vietas putnu būrīšiem, kurus arī piestiprinājām mežā. Ugunskurā ceptās JS Meistardarbs desiņas mežā garšoja īpaši labi
Kādā citā vakarā tapa kopīgā ugunskura zupa. Viens gādāja malku, cits kurināja uguni, vēl citi grieza produktus zupai, kāds klāja galdu un maisīja zupu. Vienkārša lieta, bet ļoti labs komandas uzdevums - vakariņas nerodas pašas, un kopīgais rezultāts ir atkarīgs no katra iesaistes.
Arī brokastis ik rītu gatavojām paši kopā ar dežurantiem. Par produktiem visai nometnei milzīgs paldies Rimi Latvija Tukumā un Liepājā, par desiņām - JS Meistardarbs, par augļiem - Afruit, par tomātiem - Andra tomāti, par našķiem un praktiskām lietām - Tuvu , par saldumiem Orkla Latvija , Balticovo par olām brokastīm, bet par higiēnas precēm - @L’Oréal Baltic.
Mūsu “ceļš uz sevi” aizveda arī līdz Liepājai.
Vienā grupā kopā ar mūzikas terapeiti un psiholoģi Margaritu Kaseviču jaunieši bungu meistarklasē “Mans spēks - mana kontrole” varēja piedzīvot savu enerģiju, ritmu un spēku citā veidā. Otra grupa tikmēr savu spēku un paškontroli pārbaudīja boksa treniņā kopā ar treneri Kirilu Kaseviču. Liels paldies @Ashlife gym par uzņemšanu!
Pie mums viesojās arī reperis Packman (PCK97), daloties savā pieredzes stāstā un ļaujot jauniešiem caur cita cilvēka reālu pieredzi padomāt par izvēlēm, to sekām un to, ka arī pēc sarežģītiem dzīves posmiem ir iespējams izdarīt citas izvēles.
Citā dienā devāmies iepazīt Karosta - gan izzinošā ekskursijā, gan Ziemeļu fortos pārbaudot sevi komandas spēlē “Bēgšana no...”. Un, protams, gardas bija pusdienas “pa flotski”.
Pie mums viesojās vairāki jomas speciālisti, kā piemēram Biedrība Papardes zieds ar izglītojošu un praktisku nodarbību, savukārt komandas sadarbību trenējām arī caur spēli kopā ar Margo no Liepājas teātra.
Psiholoģe Margarita un jaunieši pētīja, kā mēs vērtējam citus un kā jūtamies, kad vērtē mūs, pēc kādiem kritērijiem izdarām secinājumus par cilvēku un cik daudz vispār iespējams “nolasīt” par otru tikai pēc ārējā iespaida. Īpaši aizrautīgi jaunieši spēlēja spēli “Mafija”, kur ļoti ātri varēja pamanīt, kā veidojam pieņēmumus par citiem, kam uzticamies vai neuzticamies un cik viegli reizēm izdarām secinājumus, nezinot visu stāstu.
Katru rītu sākām ar rīta rosmi - rīta rasa mūsu pēdas un ķermeņus pamodināja labāk par jebkuru modinātāju. Un bija arī rīta apļi - laiks, kurā kopā atskatījāmies uz iepriekšējā dienā piedzīvoto. Runājām par situācijām, kas bijušas vieglas un ne tik vieglas, par emocijām, savstarpējām attiecībām un pašu izvēlēm situācijās, kurās iespējams, varētu rīkoties citādi.
Viens no visvairāk gaidītajiem nometnes piedzīvojumiem - brauciens ar 1972. gada auto/ visurgājēju pa meža bezceļiem. Te emociju amplitūda bija plaša no satraukuma un nelielām bažām pirms brauciena līdz smiekliem, sajūsmai un pamatīgai adrenalīna devai pēc tā. Dubļi, bedres, zari, šķērsota upe, bezceļi un brīži, kuros atlika vien uzticēties gan tehnikai, gan cilvēkam pie stūres.
Pēdējā vakarā pie ugunskura katrs varēja simboliski sadedzināt atmiņas un sajūtas, ko vairs nevēlas nest sev līdzi, un pēc tam, metot ugunī dzintara putekļus un klausoties to skaļajā sprakšķī, izteikt divus vēlējumus - vienu sev un vienu kādam citam.
Noslēguma aplī bija daudz emociju - iespējams, apzinātāk tās piedzīvojām mēs, audzinātāji, bet jauniešu atgriezeniskā saite bieži bija daudz netiešāka. Un varbūt nemaz nav jāzina, kuru sarunu, cilvēku, piedzīvoto brīdi vai pārvarēto izaicinājumu katrs paņems līdzi. Reizēm tikai pēc laika atklājas, kas ir aizķēries, devis vielu pārdomām vai noderējis kādā nākamajā dzīves situācijā.
Šī nebija viegla nometne. Tā prasīja daudz gan no jauniešiem, gan no mums - pacietību, skaidras robežas un konsekvenci to ievērošanā, daudz sarunu, spēju nenolaist rokas un atkal un atkal no jauna veidot saikni.
Varbūt ne vienmēr dzirdējām vārdos, ko šīs dienas jauniešiem nozīmēja. Reizēm tas atklājās citādi - sarunā vai diskusijā, paveiktā darbā, kopīgi pārvarētā grūtībā, apskāvienā vai vienkārši būšanā kopā.
Paldies Atpūtas bāze "Ods" par mūsu nometnes mājām un Dzērves ligzda Grobiņā par gardum gardajām maltītēm!
Paldies Auto 26 par transportu, lai mēs jauniešus nogādātu uz/no nometnes vietu
Jo ceļš uz sevi jau nebeidzas līdz ar nometni. Tas tikai turpinās
