Ilze Skuja
Palīdzēsim.lv ir kļuvis par manas dzīves nozīmīgu sastāvdaļu nu jau trīspadsmito gadu. Būtībā tas ir kā mans trešais bērns. Palīdzēsim.lv ir kā „pirmdzimtais” – gaidīts, īsti vēl neapzinoties, kāds tas būs un cik lielas grūtības prasīs to izauklēt no zīdaiņu autiņiem. Zīdainītis, kas prasa uzmanību dienu un nakti. Zinot, ka tas nebūs viegli – iemācīt jaunas prasmes un spert pirmos patstāvīgos solīšus. Uzsist punus, skriet žēloties, saņemt gan atbalstu, gan bārienu. Tikai tagad, atskatoties, saprotu, ka esam izauguši pilnīgi no nulles. Izņemot entuziasmu „palīdzēt”, 13 gadus atpakaļ mums nebija nekā. Un nu mēs esam organizācija, ar kuru rēķinās, kurai jau ir pieredze un izstrādātas vadlīnijas, kā produktīvāk darboties. Protams, mēs attīstāmies joprojām, katru dienu, jo neviens no bērnu stāstiem neatkārtojas, katrs tas ir atšķirīgs, tāpat kā veids, kā varam palīdzēt.
Mācīties no savām kļūdām, neizdegt, saglabāt vēsu prātu un saprātu situācijās, kad jāsastopas ar slimajiem bērniņiem un viņu varonīgajiem vecākiem, situācijās, kad viss sagriežas kājām gaisā – notiek nelaimes un bēdas , to visu redzēt, „neizlaist caur sevi”, spēt atrast spēkus, lai mierinātu vai nedusmotos uz vecākiem, iedvesmotu kolēģus, pieņemtu atteikumus no potenciālajiem atbalstītājiem – visā tajā mēģināt nesalūzt – tas ir mans lielākais izaicinājums. Motivācija, kas tiek zaudēta brīdi pa brīdim, saprotot to, ka brīžiem mūsu darbs ir vajadzīgs tikai mums, ne valstij, ne tās pilsoņiem. Motivācija, kas zūd, jo tu redzi, ka nekas nemainās, ne šo cilvēku dzīvēs, kam palīdzi, ne viņu bērnu dzīvēs.
Bet tad, liekas kaut kur no citas pasaules, nāk idejas, nāk iedvesma, nāk iepazīti un satikti jauni cilvēki, kas iedot atkal ierosmi strādāt, darboties, sniegt atbalstu un palīdzību!
Domāju, ka Palīdzēsim.lv lielākā vērtība ir darbinieki, kuri nesavtīgi dara visu, lai izglābtu kaut vienu dvēseli. Brīvprātīgie, kuri palīdz tieši ar to, ko vislabāk pieprot un kas trūkst mums pašām, draugi – mākslinieki, sadarbības partneri, tie, kuri to dara no sirds, ne tikai lai būtu „labiņi” sabiedrības acīs.
Paldies jums visiem par iedvesmu, atbalstu un sapratni!
Ar sirdsmīļiem sveicieniem,
Ilze