EMĪLIJA

Emīlijas mammas stāsts:
Mums, kā vecākiem, vislielākais prieks ir par to, ka Emīlija aizvien vairāk atveras jaunajam – gan notikumiem, gan vietām un – galvenais- cilvēkiem. Viņa ir kļuvusi daudz drošāka, pārliecinātāka par sevi, patstāvīgāka. Skolu Emīlija apmeklē katru dienu – viņai tur patīk. Tā ir vide, kur viņu pieņem tādu, kāda viņa ir. Mācību darbs ir individuāls, atbilstoši katra bērna spējām un vajadzībām.

Līdz ar to Emīlijai izvirzītie uzdevumi un mērķi ir viņai saprotami un sasniedzmi. Par katru izdošanos viņa un ,protams, mēs priecājamies. Un tādas izdošanās ir vismaz vienu reizi dienā.

Liels prieks, ka Emīlijai klasē ir draudzene, labākā draudzene. Ar kuru kopā mācās, spēlējas, sporto, dara blēņas un, protams, pa reizei arī sastrīdas. Ļoti liels prieks redzēt, kā viņas apskaujas satiekoties, kāds ir prieks vienai otru satikt, it sevišķi, pēc vasaras brīvlaika.

Emīljai joprojām ļoti patīk dziedāt. Nu jau dziesmu krājums ir ļoti liels. Pati izdomā arī savas. Un ar vislielāko prieku uzstājas publikas priekšā. Pirms diviem gadiem tas mums, vecākiem, šķita kaut kas nereāls.

Joprojām Emīlija ļoti mīl dzīvniekus – visus. Ikšķilē visi ielas kaķi ir paglaudīti. Laukos daudz laika pavada kopā ar vistām – ļoti grib iemācīt viņām lidot, pagaidām bez īpaši labiem rezultātiem. Šovasar izmēģinājām arī makšķerēšanu. Vislielāko zivi, protams, izvilka Emīlija. Jau vairākas svētdienas Emīlija kopā ar vecākiem dodas uz patversmi izstaidzināt suņus.

Reizi nedēļā dodamies uz jāšanas nodarbībām. Emīlijai ļoti patīk un padodas. Viņa lieliski uzklausa un izpilda trenera norādījumus.
Vēl Emīlija noteikti reiz bija nāra – ūdens ir viņas stihija  Vasarā nav siltu dienu bez peldēšanās. Lietus netraucē, galvenais, lai puslīdz silts ūdens.