Palīdzi Kristeram!

Ciemojoties pie mums, Kristers ir pozitīvs un  smaidīgs. Lai arī nerunā, tomēr ar skaņām, žestiem un savā valodiņā zēns skaidri norāda uz savām vēlmēm.  Ilgstoši noturēt uzmanību viņam ir sarežģīti un pāreja no vienas nodarbes uz otru notiek ļoti strauji. Kristers uzreiz atrod  labu kontaktu ar fotogrāfu Rolfu, ņem to droši pie rokas un ved uz noliktavu, kurā atrodas dažādi našķi. Kaut saldumi Kristeru nemaz neinteresē, acīmredzot, lielāku interesi izraisa daudzās krāsainās kastes.

Mamma stāsta, ka dzemdības ir bijušas grūtas un sarežģītas, pēdējos grūtniecības mēnešos asinsspiediens bijis stipri paaugstināts un sirdsdarbība paātrināta. Dzemdību laikā Kristeram trūcis skābekļa, jo ap kaklu bijusi aptinusies nabas saite.

Pēc dzemdībām attīstība noritējusi normas robežās, līdz pusotram gadam Kristers iemācījies gan staigāt, gan izrunāt pirmos vārdus, likt puzles, reaģēt uz dažādiem cilvēkiem, atpazīt mantas. Taču pēkšņi divu gadu vecumā noticis neizskaidrojami straujš kritiens – pēkšņi viss apstājās, mainījās, attīstība regresēja.  Viņš vairs nedibināja acu kontaktu ar apkārtējiem cilvēkiem un ne pat ar tuvākajiem, nerunāja ne skaņas, viņu interesēja tikai vējš, vizošās koku lapas un zāle ( kā tā kustas ), nebija neko vēlēšanās darīt– ne rotaļāties, ne arī būt kopā ar spēļu draugiem.

Psihiatra konsultācija apstiprināja diagnozi – bērnības autisms, valodas aizture, intelektuālās attīstības aizture.

Sākās vāveres ritenis – dažādu speciālistu apmeklējumi, konsultācijas, terapijas, nodarbības, rehabilitācijas.  Audiologopēds, ergoterapeits, pērļu vannas, ABA ( AppliedBehaviorAnalysis) terapija, 2 x gadā rehabilitācijas Gaiļezera psihiatrijas nodaļā.

Pāris gadus Kristers apmeklēja privāto bērnu dārzu, vairāk gan esot vērotāja lomā. Sākotnēji likās, ka sadarbība ar vienaudžiem palīdz, taču tad informācijas un ārējo kairinātāju ir bijis par daudz, un dārziņam, vismaz pagaidām, teiktas ardievas.

Tikai pēc vairākiem gadiem smaga darba ir redzams rezultāts.  Pateicoties vecāku uzņēmībai un ieguldītajam lielajam darbam, Kristers šobrīd vairs nevairās acu kontakta, pamazām sāk komunicēt ar svešiniekiem, pakāpeniski attīstās viņa valodas prasmes.

Kristeram ir gadu veca māsiņa. Sākotnēji Kristers māsu stūmis prom, nav gribējis, baidījies, taču mamma nepagurusi mēģinājusi veicināt abu attiecības un nu, šķiet, tas ir izdevies. Kristers skatās ko dara māsa, atkārto viņas kustības un darbības, abiem ir vienādas bļodas un karotes J, Kristers mīļo māsu un mamma domā, ka šī kopdarbošanās arī daudz dod Kristera attīstībai.

Ģimenē vienīgais pelnītājs ir tētis, kurš darba dēļ kopā ar ģimeni var būt tikai brīvdienās. Mammai liels atbalsts ir auklīte, kuru nodrošina Invalīdu un viņu draugu apvienība „Apeirons” par saziedotajiem līdzekļiem fondā „Ziedot.lv” . Auklītes slodze ir 32 stundas mēnesī, tas nav daudz, tomēr ģimene to ļoti novērtē un priecājas par šādu iespēju.

Kristers cenšas mācīties un izprast emocijas, komunikāciju un sadarbību, kā arī izmantot sīko motoriku. Viņam patīk ģitāras spēle, mūzika, mūzikas terapija, dejot un plaukšķināt plaukstas.