Ērikas mammas stāsts

Ērikai ir vidēji smaga ceturtās pakāpes vājdzirdība un BCT hiperkinētiski distoniskā forma. Jau kopš trīs mēnešu vecuma viņa lieto dzirdes aparātus un apmeklē rehabilitācijas nodarbības Dzirdes centrā. Dzirdes zudums ir uz neiroloģiskā pamata un, uzlabojoties vispārējam stāvoklim, uzlabojas arī dzirde. No divu gadu vecuma braucam uz Vaivaru rehabilitācijas centru. Tur ir ļoti lielas fizioterapijas iespējas, dažādas ūdens procedūras, masāžas, reiterapija. Sākumā reiterapija bija vajadzīga, lai iemācītos staigāt, to mēs sākām darīt četru gadu vecumā. Tagad – lai nostiprinātu stāju. Ar Ēriku ir strādājis psihoterapeits, esam izmēģinājušas smilšu terapiju, bijušas sensorā istabā, palīdzējusi ir mūzikas un mākslas terapija.

Tagad Ērikai ir 12gadi un viņa mācās parastā vispārizglītojošā skolā, kas ir ļoti liels sasniegums. Viegli neiet, bet Ērikai ir palīgskolotāja, arī es eju uz skolu kā asistente. Viņa ļoti cenšas, lai būtu tāda pati kā pārējie bērni. Patīk matemātikas, mūzikas un zīmēšanas stundas. Lielu prieku sagādā, kad sporta stundās var izdarīt to pašu ko pārējie klasesbiedri. Pēc skolas regulāri vingrojam, ka ir vienīgais veids kā mājas apstākļos uzlabot veselības stāvokli.

Liels paldies ABLV fondam! Ar fonda atbalstu tikām pie jauniem digitāliem dzirdes aparātiem. Ērikai bija liels prieks, ka ar jaunajiem aparātiem spēja sadzirdēt putnus, dzirdēja kā uz ielas brauc mašīnas. Vakarā, ejot gulēt, negrib tos ņemt ārā, jo patīk klausīties kā tikšķ pulkstenis. Mums grūti saprast kā tādas skaņas var nedzirdēt. Tagad viņa pat mācās dziedāt.

„Palīdzēsim.lv„ Ērikai sagādāja lielum LIELO Ziemassvētku dāvanu. Pateicoties organizācijas savāktajiem līdzekļiem novembra beigās bija iespēja doties uz delfināriju Odesā. Odesā Ērikai veica magnētterapiju, lāzerterapiju, bija ārstnieciskā un bobota vingrošana, masāžas, teipošana un, protams, nodarbības arī ar delfīniem. Delfīnterapijas laikā emocijas bija galējas, no raudāšanas, ka negrib iet baseinā, pirmajā reizē, jo ūdens nebija silts un, piedevām, sāļš, līdz asarām pēdējā dienā, kad bija jāšķiras no delfīniem. Emocionāli tas bija ļoti liels pārdzīvojums. Tas viss nāca par labu, Ērika iemācījās pārvarēt bailes, norūdījās un divu nedēļu laikā kustības kļuva stabilākas, nedaudz zuda tonusi. Atbraucot mājās, bija neapzināts progress arī runāšanā, t.i., daudz vairāk runā, nespēja pārstāt stāstīt, cik ļoti patika Odesā. Ērika ir kļuvusi arī dzīvespriecīgāka, psiholoģiskā uzlabošanās ir acīmredzama. Veicām arī doplerogrāfiju galvas asinsvadiem, kas izrādījās nav labā stāvoklī, neirologs izrakstīja jaunas homeopātiskās zāles, lai uzlabotu asinsriti.

Liels paldies visiem, kas palīdz tādiem bērniem kā Ērika atgūt veselību!

Ērikas mamma, tētis un māsa.