Kad Rikardam palika 4 gadi, mamma pamanīja, ka aizdomīgi palielinājušies kakla limfmezgli, ģimenes ārste mierināja mammu, ka bērnam tas neesot nekas neparasts, tomēr, ja gribot, varot pierakstīties pie otolaringologa. Dakteris bērnu slimnīcā apskatot Rikardu noteica savai rezidentei-sūti šos pie onkologa…Tajā brīdī mātes pasaule sabruka pirmoreiz- nekavējoties tika apmeklēti, hematoonkologs, imunologs, vairāki pediatri, veiktas milzum daudz dažādas analīzes un izmeklējumi,Rikards pat uz vairākām dienām tika  ievietots slimnīcā, lai veiktu ātrākus un precīzākus izmeklējumus.Visi ārsti vienbalsīgi nolēma, ka zēns ir pilnīgi vesels, nav pamata nekādam uztraukumam, ieteica mātei nomierināties un nepievērst uzmanību palielinātajiem limfmezgliem, jo tās varot būt kāda pārslimota vīrusa sekas.

Kādā februāra rītā Rikards no rīta vēma, tika nolemts todien viņu uz dārziņu nevest, kas zin, vai nav kāds vīruss. Pusdienlaikā tētis sauca mammu mājās no darba, jo bērnam sāpot arī galva. Mamma atskrēja mājās, bērnam nekas vairs nesāpēja, tādēļ tika nolemts saģērbt viņu un izlaist mājas pagalmā paskriet ar sunīti, papikoties. Rikards pa pagalma durvīm izskrēja, pēc mirkļa pa otrās puses durvīm ieskrēja atpakaļ un ar vārdiem- mamma, galva sāp, mamma, galva sāp- sabruka mātes rokās.

Tika izsaukta ātrā palīdzība, slimnīcā nekavējoties uztaisīja datortomogrāfiju, tad magnētisko rezonansi, Rikardu ielika reanimācijā, atnāca neiroķirurgs un pateica, ka galvā ir veidojums, kurā ir noticis insults, rīt operēs.

Nākošajā dienā tika veikta operācija, pēc operācijas pie mums atnāca ķirurgs un teica, ka viss ir veiksmīgi, lai lēnām modinot bērnu, tikai Rikards nemodās.Tā bija piektdiena, pagāja sestdiena, svētdiena, pirmdienā atnāca ārsti, uztaisīja atkārtotu magnētisko rezonansi un informēja mūs, ka operācijas laikā bijusi asiņošana, tā apturēta koagulējot nozīmīgu asinsvadu, tā rezultātā izveidojies trombs, kurš noslēdzis miega artēriju un  kreiso smadzeņu puslodi.Pēc gada ,6. magnētiskās rezonanses izmeklējumā ārsti pamanīs, ka tajā pašā laikā izveidojusies arī aneirisma basilaris artērijā.

Kopš šī brīža sākās Rikarda, viņa vecāku un dažādu ārstniecības un rehabilitācijas speciālistu cīņa par dzīvi un tās kvalitāti. Tūlīt būs trīs gadi kopš diendienā tiek apmeklēti fizioterapeiti, ergoterapeiti, logopēdi, speciālie pedagogi, kanisterapeiti, ABA terapeiti,rehabilitologi, neiroķirurgs, neirologi, endokrinologi, uztura speciālisti un citi.

Rikards mācās atkal staigāt, tas nav viegli, jo ir traucēts līdzsvars,cenšas darbināt labo ķermeņa pusi, runāt, mācās pazīt burtus un ciparus, iet speciālajā skolā, pirmajā klasē.